Iestājoties karstam laikam, mikroklimata problemātika iegūst savu aktualitāti, jo darbinieks ļoti lielu dzīves daļu pavada darbā un ir svarīgi, lai savā darba vietā justos labi, ērti un droši. Pasaules pētījumi ir pierādījuši, ka strādājot sakārtotā darba vidē, pieaug darba produktivitāte, samazinās arodslimību skaits, nelaimes gadījumu skaits.

Telpas mikroklimats – telpas gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums. Optimāls iekštelpu mikroklimats ir gaisa fizikālo faktoru kopums, kas nodrošina un veido cilvēka organisma siltumapmaiņu ar apkārtējo vidi, nodrošina dažādu organisma sistēmu normālu darbību. Darba aizsardzības likums nosaka darba devēja atbildību par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi.

Prasības darba telpu mikroklimatam šobrīd Latvijā reglamentē MK 359, kas nosaka, ka darba telpās jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu mikroklimatu. Savukārt, MK noteikumi Nr. 534 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”” (pieņemti 23.09.2003., spēkā no 01.01.2004.), kas izmantojami projektējot ēku, nosaka, ka gaisa temperatūra, kas augstāka par 28°C vasarā un zemāka par 18°C apkures periodā, pieļaujama pēc saskaņošanas ar telpu īpašnieku vai izmantotāju.

Telpas temperatūras normalizēšanu iespējams veikt ar ventilēšanas, vēdināšanas palīdzību. Telpas ventilāciju var īstenot:

  • dabiski;
  • piespiedu veidā.

Dabisko ventilāciju veic caur durvīm, logiem, lūkām, papildus enerģijas avots nav jāizmanto. Dabiskās ventilācijas gadījumā iekšējās un ārējās temperatūras atšķirības un vēja efekts rada ventilācijai nepieciešamo gaisa kustību, tādējādi ventilācijas apjoms ir atkarīgs no durvju un logu virsmas, orientācijas un izvietojuma. Dabiskā ventilācija ir uzskatāma par pietiekamu, ja telpā nav citi piesārņojuma avoti kā cilvēki, kas tajā atrodas. Galvenais dabiskās ventilācijas trūkums ir tās regulēšanas grūtības un tas, ka gaisa atjaunošanās apjoms ir atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem.

Piespiedu ventilācija ir kontrolējama, taču tā patērē elektroenerģiju. Piespiedu ventilācijas priekšrocība ir iespēja izmantot to tādās vietās kā pagrabi un ēku iekštelpas, kam nav tiešas saskares ar ārējo vidi. Tāpat piespiedu ventilācija ir nepieciešama telpās, kurās var būt augstas putekļu koncentrācijas, piemēram, manikīra vai pedikīra kabinetos (tur nepieciešama arī lokālā atsūces ventilācija). Gaisa kondicionēšana ir telpas gaisa apstrāde, lai nodrošinātu nepieciešamo temperatūru un mitrumu, neatkarīgi no ārējiem klimatiskiem apstākļiem. Kondicionēšanas sistēma ir gaisa recirkulācijas sistēma, t. i., sistēma ņem gaisu no telpas, izmantojot apmaiņas sistēmu, to kondicionē un no jauna ievada telpā.

Gaisa kondicionēšanas sistēmu trūkumi:

  • viegli vairojas mikroorganismi, radot papildus riskus, piemēram, pelējuma sēnīte, leģionelloze;
  • kondicioniera nepiemērota atrašanās vietas izvēle (uzstādīts darbiniekam tieši aiz muguras);
  • nepareiza temperatūras uzstādīšana. Jo lielāka ir temperatūras starpība, jo cilvēka organismam ir grūtāk piemēroties, kā rezultātā nodarbinātie biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām un paaugstinās arī sirds asinsvadu slimību risks. Telpās nedrīkst būt liels caurvējš vai pastāvīga gaisa plūsma no ventilatora vai kondicioniera ar ilgstošu auksta gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu;
  • Ne visiem gaisa kondicionētājiem ir gaisa mitrināšanas funkcija, tāpēc telpā, kur tas aktīvi darbojas, gaiss var kļūt sausāks, bet āda un acu gļotādas sāk pastiprināti zaudēt mitrumu. Īpaši to izjūt cilvēki ar sausu, jutīgu ādu. Apsārtušas acis, graušanas un niezes sajūtu acīs, neskaidru redzi un citas sausās acs sindroma izpausmes telpās ar ļoti sausu gaisu nereti izjūt pat cilvēki ar normālu asaru produkciju. Tad kādu laiku jāpalieto mākslīgo asaru pilieni un jālieto daudz šķidruma – vismaz divi litri dienā. Telpā, kur tiek darbināti kondicionieri, gaisa mitrumu var palielināt, izvietojot tajā gaisa mitrinātājus vai vaļējus traukus ar ūdeni.

Gaisa kondicionēšanas sistēmu priekšrocības:

  • efektīgi un ātra telpas temperatūras samazināšana, kas ļoti svarīgi ir vasarā. Starpībai starp gaisa temperatūru telpās un ārpus tām nevajadzētu būt lielākai par 7°

Gada siltajā periodā nodarbinātie var tikt pakļauti paaugstinātai gaisa temperatūrai (ja telpās nav atbilstošas mikroklimata kontroles sistēmas un efektīva ventilācija). Svarīgākie pasākumi, kurus iespējams veikt, lai nodrošinātu optimālu mikroklimatu ir:

  • efektīvas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas ierīkošana un uzturēšana kārtībā (regulāras filtru nomaiņas un tīrīšanas nodrošināšana utml.);
  • nodarbināto informēšana par karstuma un aukstuma iedarbību uz organismu un karstuma dūriena pazīmēm;
  • pareiza darba apģērba lietošana atkarībā no sezonas un darba specifikas.

Ja radušās sūdzības par mikroklimatu darba vietā (karsts vai auksts, slikta ventilācija utml.), vispirms jāvēršas pie darba devēja. Ja darbinieku sūdzības nerod atsaucību, var sūdzēties Valsts darba inspekcijā.

“Mācību centrs Liepa” ir pilna servisa pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina pakalpojumus darba aizsardzībā, sākot ar konsultāciju līdz nepieciešamo darba aizsardzības dokumentu sakārtošanai, izstrādei un organizācijas pilnai darba aizsardzības uzraudzībai, atbilstoši  valsts kontrolējošo institūciju un likumdošanas prasībām. Mācību centra speciālisti var palīdzēt ieviest visus nepieciešamos pasākumus, lai darba vide būtu droša darbiniekiem. Jautājumu gadījumā, lai saņemtu sīkāku informāciju par pakalpojumiem, tā izmaksām, lūdzu zvaniet  +371 25446635, vai rakstiet liepa@mcliepa.lv, mēs centīsimies sniegt Jums izsmeļošu informāciju par interesējošiem jautājumiem un kopīgi atradīsim Jums labāko risinājumu.

SPECIĀLISTU VIEDOKĻI

CITI RAKSTI